Nu ko laiks kārtējam Wow! Mjanma pati par sevi ar tās cilvēkiem ir viens liels Wow, bet
tomēr Ngwe Saung pludmale kā tautā saka „nones širmi”. No vienas puses pludmale kā
pludmale – baltas smiltis, silts, tirkīza krāsas ūdens, palmas ar kokosriekstiem, vienīgais, kas
nav kā parasti ir cilvēki. Jo cilvēku vienkārši nav! Nu labi varbūt kādi 50 ārzemnieki pa visu
14km garo pludmali. Bet citādi esošās viesnīcas ir pustukšas pat tukšas, arī ciematiņā ir pāris
desmit veikaliņu un restorānu, bet arī tie visi ir pustukši. Tikai nav īsti skaidrs, kādēļ tā.
Patiesībā jau ir skaidrs, kādēļ šeit ir tik maz cilvēku – nosacītā tūristu plūsma virzās starp
Yangonu, Inle ezeru, Mandaleju un Baganu. Vēl kāda daļa aizbrauc uz Ngapali pludmali,
kur var arī aizlidot, bet Ngwe Saung ir prom no iestaigātās takas. Patiesībā ar šo pludmali
mēs ielecām „pēdējā vilcienā”, jo šobrīd notiek ļoti intensīvi būvniecības darbi un pludmalē
straujā tempā būvē viesnicas un attīsta atbalstošo infrastrukrtūru. Bet kamēr Nge Saung vēl
tikai gaida tūristus, mēs izīrējām mocīšus, pielējām pilnas bākas un spiegdami no sajūsmas
gar jūras malu braucām tik tālu, cik vien var aizbraukt.
Pabraucām, apstājamies, nopeldamies un laižam tālāk, līdz aizbraucām līdz zveijnieku
ciematiņam. Aprunājāmies ar vietējiem, apskatījām zivis un tā pat gar pludmali laidām
atpakaļ.
Vakari sanāca tādi mierīgi, jo ap 18:00 ir saulriets un tad drīz viss paliek tumšs. Tad tikai
atliek paņemt aliņu, bateriju un iet tramdīt mazos krabīšus pludmalē. Puikas kā nekā. Un
tādā veidā nodzīvojām trīs dienas. Bija ļoti jauki, bet nu jādodas tālāk.
Karte:
View Mārtiņa un Indža Piedzīvojumi Āzijā in a larger map
No comments:
Post a Comment