Yangona ir lielākā pilsēta Mjanmā un neoficiālā valsts galvaspilsēta. Neoficiālā tādēļ,
ka militārā valdība oficiālo galvaspilsētu pārcēla uz Naypyidaw, bet cilvēku sirdīs
galvaspilsēta joprojām ir Yangona.
Yangona ir tikpat raiba, cik pati Mjanma. Pilsētā saglabājušās daudz britu koloniālā
laika mājas – lielākā daļa ir absūbējušas un apaugušas ar ērmīga paskata satalīta
šķīvjiem, gaisa kondicionētājiem, krāsainiem betona balkoniem un citiem štruntiem.
Ir arī jaunākas, bezpersoniskākas betona mājas, bet galvenā dzīve tāpat notiek uz
ielām.
Slavenākā, nozīmīgākā un arī augstākā celtne pilsētā ir lielā Shwedagon pagoda. To
var redzēt gandrīz no jebkuras vietas pilsētā un tā ir Mjanmas svētākā vieta. Pagoda
tiešām iespaidīga, sevišķi tumsā, kad visur sadegtas svecītes un gaismiņas, kas
izgaismo apzeltīto Shwedagonu. Leģenda vēsta, ka Shwedagonā glabājas seši Budas
mati, kurus Buda uzdāvinājis Birmas tirgotājiem Indijā, kā pateicību par to, ka tigotāji
pacienājuši veco zēnu ar cepumiem. Par matiem nezinu, bet skaidrs, ka dārgakmeņi
un zelts šeit ir saziedots liku likām. Pati stūpa ir apzeltīta ar vairākām tonnām zelta
un stupas virsotnē glabājās dimanti, kuru skaits mērojams desmitos tūkstošu. Turklāt
Shwedagons kļūst vēl „bagātāks”, jo joprojām pa visu valsti tiek vākti ziedojumi šai
svētajai vietai.
Pēc kultūras pieminekļu baudīšanas laiks laicīgākām lietām, tādēļ aizbraucām
vakariņās uz China Town. Ķīniešu kvartāli jebkurā pilsētā ir raibi, bet Yangonā mēs
noķērām pašu raibāko laiku – Ķīniešu Jauno gadu. Precīzāk līdz jaunajam gadam vēl
palika pāris dienas, bet gatavošanās noritēja pilnā sparā. Maskas, ķīniešu laternas,
ēdieni un dzērieni un, protams, daudz cilvēku.
Visā jūklī pamanījāmies kļūt arī par reklāmas sejām ļoti jocīgam dzērienam –
coffetea, jeb kafijtēja 4 in 1 (kafija, zaļā tēja, piens un cukurs). Kafijtējas reklāmas
Yangonā ir uz katra stūrā un, šķiet, ka dzēriens ir baigais top jaunums (Kožļājamo
gumiju ar kartupeļu garšu nemanījām, Edzi! Tā jāgaida Latvijā :)) Jebkurā gadījumā
dzēriens nekāds. Tāds kafijas garšas burbuļūdens vien ir.
Pēdājā dienā vienkārši klīdām apkārt pa pilsētu, ķērām iespaidus un suvenīrus.
Iepirkām kaudzi ar krelītēm, kaudzi ar vīraku un vēl pāris vietējo nieku.
Tālāk laidīsim uz Āzijas Šveici – Singapūru, ciemos pie draugiem – Rodžera un Jana.
Atvadoties no Mjanmas varu tikai ieteikt saņemties un uz šejieni atbraukt. Un
brauciet drīz, kamēr Mjanma vēl ir tik bērnišķīgi naiva un nesabojāta, jo lielās
pārmaiņas ir sākušās un ar katru gadu Mjanma neatgriezeniski pazaudēs kripatiņu no
savas pirmatnīgās burvības.
No comments:
Post a Comment