Laipni lūgti „1000 pagodu zemē”! Jau lidmašīnai laižoties lejā Mandalejas lidostā bija skaidrs,
ka par 1000 pagodām nekas nav pārspīlēts, jo lielākas un mazākas pagodas, stūpas un tempļi
Mjanmā ir tik pat daudz, cik koku.
Ja Mjanma būtu pirmā valsts Āzijā, uz kuru es būtu atbraucis, tad diezgan droši šeit noķertu
kultūršoku. Kopumā pirmais iespaids par Mjanmu ir tāds, ka tā ir par 2/3 Āzija un par 1/
3 Indija (Mjanma robežojās ar Indiju un šeit dzīvo 2 miljoni indiešu). To ir grūti aprakstīt,
bet sajūtu kokteilis šķiet krietni spilgtāks nekā Laosā, Vjetnamā vai Kambodžā. Pirmkārt,
šeit izteiktāk var sajust un redzēt nabadzību. Dzīves apstākļi ir diezgan skarbi, viss ir netīrs,
putekļains, mājas ir noplukušas. Uz ielām ir maz privāto mašīnu, pompozais divu joslu ceļš
no lidostas uz pilsētas centru vispār bija izmiris. Pilsētā pamatā brauc sagrabējušas un
pārlādētas kravas mašīnas, visādi dīvaini ar kājām minami trīsriteņi (arī pārlādēti) takši un
mocīši. Tas viss ir arī citās DA Āzijas valstīs, bet šeit tomēr kokteilis ir krietni jaudīgāks.
Laipni lūgti „1000 pagodu zemē”! Jau lidmašīnai laižoties lejā Mandalejas lidostā bija skaidrs,
ka par 1000 pagodām nekas nav pārspīlēts, jo lielākas un mazākas pagodas, stūpas un tempļi
Mjanmā ir tik pat daudz, cik koku.
Bet paši interesantākie ir cilvēki. Gan sievietes, gan vīrieši ikdienā velk tradicionālu apģērbu
– loungyi, kas izskatās pēc priekšā sasietiem svārkiem (tagad tādi ir arī mums). Sievietēm tie
izskatās dabīgi, bet vīriešiem gan īpatnēji, jo tie tiek kombinēti ar jebko; ar t-kreklu, kreklu,
ādas jaku. Daudzām sievietēm un arī vīriešiem sejas ir iesmērētas ar baltu koka pulveri,
kas sajaukts ar ūdeni (thanaka). Zīmējumu veidi ir dāžādi – citām tie ir apaļveida, citām ir
vairākas strīpas, citām nokrāsota visa seja. Šīs te maskas uzlabo sejas ādu, aizsargā no saules,
vienvārdsakot tas ir Mjanmas make-up. Gandrīz visi vīrieši kožļā aiz vaiga aizbāztas lapas,
kas pildītas ar koriandra gabaliem un ik pa brīdim sulīgi izspļauj sarkanas siekalas. Līdzarto
arī mutes ir sarkanas un zobi (ja tādi vēl ir palikuši) kožļāšans ietekmē ir kļuvuši vienkārši
melni. Sievietes savu nesamo bieži nes uz galvas, lieki piebilst, ka nesamais var būt jebkas –
redzējām divas sievietes ar šujmašīnām uz galvas. Why not?
Mandalejā ir pamaz ārzemnieku, kas savā nodabā klīst pa ielām. Pa visu dienu uz ielām
redzējām kādus desmit, pārējie dzīvojās viesnīcu apkārtnē vai organizētās grupās apmeklē
kādu templi. Tādēļ īpatnēja sajūta ir dēļ tā, ka tu vietējiem esi tik pat eksotisks, cik viņi tev.
Visu laiku esam uzmanības centrā, tiekam vēroti, daudzi sveicinās vai māj ar roku un kopumā
ir ļoti draudzīgi. Sievietes ir ļoti kautrīgas un ātri samulst un novēršas. Bet vēl visam kokteilim
pa vidu ir indieši, musulmaņi (pakistāņi), daudz mūku, kas šeit staigā bordo apmetņos un
suņi, kas vakaros salasās draudīgos baros un dodās savos klejojumos.
Vakarā bijām aizgājuši uz kādu templi. Templis iespaidīgs, ar milzīgu Budu un kādām 500
stūpam, apkārt galvenajam templim. Templī bija tumšs, tikai šur tur bija iedegta kāda
svecīte, pa templi staigā mūki un suņi. Tāda mistiska sajūta.
Vispār par elektrības piegādi (nepiegādi) ir atsevišķs stāsts. Ar to ir lielas problēmas un
pilsētās vakaros regulāri pazūd elektrība un nekas cits neatliek kā dzīvot tumsā. No dzīves
tumsā neglābj arī tas, ka pa istabiņu ir samaksāti 30 USD. Samaksātā nauda negarantē arī
to, ka no rīta dabūsi brokastis, jo, ja nav elektrības, tad arī olu nevar uzcept. Bet tas viss tikai
piedod papildus šarmu. Kur vēl citur tā ir?
Tomēr neskatoties uz visu eksotiku un pašreizējo nabadzību var just, ka Mjanma atrodas
lielu pārmaiņu priekšā. Un pārmaiņas jau ir sākušās, pietam ļoti strauji, gan politikā, gan
tautsaimniecībā.
Politiskās pārmaiņas galvenokārt saistītas ar militārās huntas ietekmes mazināšanos. Cilvēki
arvien biežāk iziet ielās un pieprasa demokrātiskas pārmaiņas, tādēļ valdošā elite ir spiesta
atļaut dažādas pārmaiņas. Tā no kārtējā mājas aresta 2011.gadā tika atbrīvota Mjanmas
demokrātijas simbols Aung San Suu Kyi, Mjanmu apmeklēja Obama un valsts ir kļuvusi
atvērtāka ārvalstu tūristiem.
Tautsaimniecības kontekstā lielāko ietekmi rada pasaules lielo koorporāciju cīņas par iespēju
iekļūt šajā, līdz šim ilgi noslēgtajā, bet ļoti apjomīgajā tirgū. Varētu teikt, ka šobrīd šeit vēl
nav nekā no rietumu ikdienas, tādēļ tirgus attīstības potenciāls ir faktiski visās preču un
pakalpojumu grupās, sākot ar elementāru kosmētiku (šampūni, zobu pastas u.t.t), zālēm,
pārtiku, apģērbu un beidzot ar mobīlajiem telefoniem, televīzoriem un automašinām. Bet
gardākais kumoss varētu tikt uzņēmumiem, kas piekļūs pie milzīgo dabas resursu (t.sk.
dārgmetāli) ieguves. Bez tam ar katru gadu palielinās ārvalstu ceļotāju skaits, kas šeit atstāj
savu naudu. Cerams, ka no tā visa kāds labums tiks arī pašiem mjanmiešiem, bet tas jau ir
lielā mērā atkarīgs no viņiem pašiem.
No comments:
Post a Comment