Pa ceļam uz Singapūru bijām plānojuši pāris stundas pavadīt Kuala Lumpūrā
(Malaizijā), bet diemžēl lidmašīna no Jangonas miglas dēļ aizkavējās par nepilnām
trim stundām, līdzarto šīs pāris stundas pavadījām nevis Kuala Lumpūras pilsētā, bet
lidostā. Labā ziņa, ka dēļ kavēšanās nenokavējām lidojumu uz Singapūru.
Singapūra un Mjanma ir kā diena pret nakti. Starp abām valstīm ir kādu 50 gadu
starpība (un Latvija ir pa vidu). Singapūru mēdz saukt arī par Āzijas Šveici, gan dēļ tā,
ka Singapūra ir visa reģiona finanšu centrs (ceturtais lielākais finanšu centrs pasaulē),
gan arī dēļ dzīves līmeņa (valsts ar pasaulē trešo augstāko ieņēmumu līmeni uz
iedzīvotāju), gan arī dārdzības un pārspīlētās sakārtotības dēļ. Starp citu sakārtotību
lielā mērā nodrošina stingrā sodu sistēma. Visur – sabiedriskajā transportā, pieturās,
uz ielas ir pilns ar aizlieguma zīmēm, kas aizliedz runāt pa telefonu, ēst, dzert, braukt
ar riteni, spļaudīties utt. Kaut gan tie ir tādi vispārīgi un virspusēji secinājumi. Ļoti
iespējams šai sakārtotībai ir citi iemesli, kas meklējami daudz dziļāk kultūrā vai
vēsturē.
Bet tā rezultātā Singapūra ir viena no drošākajām vietām pasaulē, ar vienu no
zemākajiem noziedzības līmeņiem. Singapūrā ir uzbūvēta pārdomāta sociālas
aizsardzības sistēma un valdība ievērojami atbalsta jaunās ģimenes, atmaksājot pat
pusi no jaunā mājokļa iegādes izmaksām.
Jebkurā gadījumā mūsu mērķis Singapūrā bija satikt senu draugu Rodžeru, kuru
pazīstam jau kopš Vidzemes augstskolas laikiem. Rodžers kopš vasaras beigām dzīvo
un strādā Singapūrā, tādēļ viņš bija gatavs mūs uzņemt un parādīt pilsētu. Bez tam
man bija interesanti redzēt, kā Singapūrā ir mainījies par 10 gadiem kopš es šeit
biju pirmo reizi. Jāteic, ka izmaiņas ir diezgan acīmredzamas, jo no jūras ir atgūts
salīdzinoši liels sauszemes gabals uz kura uzcelts vesals kvartāls tai skaitā Marina Bay
piecu zvaigžņu viesnīca, kas jau tuvākajā nākotnē varētu kļūt par Singapūras simbolu.
Kā Singapūras apciemojuma odziņa bija plānots makšķerēšanas izbrauciens uz
Malaiziju, kuru bija saplānojis cits mūsu draugs Jans. Diemžēl laiks makšķerēšanai
nebija labvēlīgs, tādēļ beigās mums sanāca jauks puiku izbrauciens uz nelielu
Malaizijas kūrortu, kuru iecienījuši paši malaizieši. Jauki izbaudīt arī tādu kūrorta
atmosfēru, turklāt ļoti autentisku – malaizieši pamatā ir musulmaņi, tādēļ arī peldās
un sauļojās tie tā, lai ķermenis būtu pēc iespējas nosegtāks. Kā mēs sakam ar visām
lupatām.
Pēdējā vakarā Jana sievas ģimene mūs uzaicināja vakariņās. Tas arī bija jauki izbaudīt
mājās gatavotus singapūriešu/indiešu ēdienus. Pašā vakarā vēl izstaigājām centru un
tad jau nākamjā dienā prom uz Bangkoku, kur jau 14.februārī sagaidīsim Zuzi.
Pēdējās divas nedēļas dzīvosimies pa Taizemi un darīsim neko. Tā teikt jāatpūšas.
No comments:
Post a Comment