04.01.2013. Pekina, Ķīna

Nihao!!

Nu re, un lielais ceļojums var sākties! Esam veiksmīgi, bez īpašiem kreņķiem un

starpgadījumiem nokļuvuši Pekinā. Pie laika joslas maiņas gan vēl īsti neesam

pieraduši, jo 6 stundu atšķirība komplektā ar īsti negulēto nakti tomēr ir jūtama.

Tādēļ galvenais ir „novilkt” līdz galam pirmo dienu, lai ielektu jaunajā ritmā.

Pekinā ielidojām ap 8:00 no rīta (Latvijā 2:00 naktī) un tad mierīgā garā vilcienā ēdot

Zuzes garšīgos cepumus tikām līdz viesnīcai, kura izrādījās krietni labāka nekā to

interneta lapās raksturo cimperlīgie kundziņi un dāmītes no Rietumiem. Turklat tā

atrodas centrā un divvietīga istaba ar siltu dušu un internetu maksā tikai ~14 LVL, kas

ir ļoti ok galvaspilsētai.

Lai arī pilsētā dzīvo ap 13 miljoniem iedzīvotāju, Pekinā nav ne miņas no Hongkongas

steigas un spozmes. Atmosfēra tāda diezgan atbrīvota, un ir sajūta, ka pilsēta dzīvo

savu ritmu un nemaz necenšas skriet pakaļ Hongkongas vai Šanhajas spožajam

progresa gājienam. Un labi, ka tā. Vienīgais ar ko Pekina pārsteidza ir pārspīlētā

tīrības mānija – apkopēju, sētnieku, logu un spoguļu tīrītāju šeit ir gandrīz tik pat

daudz cik riteņu (lasi, There are five million bicyles in Beijing). Attiecīgi lidostā un

vilcienu stacijās grīdas spīd un laistās, arī ielas ir tīras un sakoptas. Vēl gandrīz uz

katra stūra ir bezmaksas publiskās tualetes un arī tās kā par brīnumu ir diezgan tīras.

Šodien paspējām apskatīt „Aizliegto pilsētu” un Tiananmena laukumu. „Aizliegtā

pilsēta” ir tiešām nelielas pilsētas (Pāvilostas) platības teritorija, kas bija divu

dinastiju imperātoru (Ming un Quing) dzīves un valdīšanas vieta, kas parastajiem

cilvēkiem 500 gadus bija slēgta. Pilsēta sākta celt jau 15.gs., bet līdz mūsdienām

pamatā saglabājušās 18.gs. ēkas, kas tāpat ir pietiekami senas. Bet kopumā diezgan

grezni un iespaidīgi, īpaši kokgriezumi.

Tiananmena laukums arī īpaša vieta, gan ar to, ka laukums tiek uzskatīts par lielāko

šāda tipa laukumu pasaulē (platība 44ha), kas pēc vadoņa Mao ieceres simbolizē

Komunistu Partijas varenību, gan arī ar to, ka 1989. gadā šeit diezgan nežēlīgi ar

armijas tankiem tika apspiesta studentu demonstrācija par demokrātiju. Toreiz tika

nogalināti vairāki tūkstoši studentu. Šodien uz to visu gan ar nesatricināmu mieru

noraugas vadoņa Mao visu zinošās acis.

Vēl šodien arī apēdām čūsku. Garša nekāda īpašā. Bet galvenais par ko netiekam

skaidrībā ir tas vai čūsku cepējs mūs piečakarēja (vizdrīzāk jau jā) paprasot no mums

tik cik mēs maksājam par vienu nakti viesnīcā. Otrs variants ir tāds, ka tā čuska ir

tik īpaša (kam izmisīgi gribam ticēt, lai nemoka sirdsapziņa), ka tik dārgi tā tiešām

maksā. Katrā ziņā šis ir dienas joks un tagad visu rēķinam čūskās. Tā, piemēram,

rītdienas ekskursija uz Ķīnas mūri visas dienas garumā maksās 2/3 daļas no čuskas

(100 punkti, ka apčakarēja:).

Vēl šeit ir diezgan auksti – no rita bija -13 grādu, tad gan saulītē palika siltāks, bet pa

visu dienu tomēr nosalām. Bet nu vēl jau tikai viena diena pa šejieni un tad brauksim

uz dienvidiem.

Pašiem sajūtas labas, bet to, ka priekšā vēl 55 dienas klejojumu pa Āziju, to gan

vēljoprojām tā īsti neaptveram. Ar to domu vēl jaaprod.

Labi, tad jau līdz nakamajai iedvesmas pilnajai vēstulei.