Un ceļojums var sākties pa īstam!
Šodien cēlāmies 4:30, lai jau 6:00 būtu lidostā un lidotu uz Nanning.
Jāsāk atkal ar atkāpi par to, cik pasaule tomēr ir maza. Vakar braucot no Mūra
autobusā blakus mums apsēdās divi ķīnieši, kas mūs uzcienāja ar iesmiņu gaļas.
Angliski nevarēja pateikt ne vārdu, tā kā nekāda komunikācija nesanāca. Bet skat
skat šodien lidostā viņus atkal satikām un izrādās, ka viņi lido ar to pašu lidmašīnu.
Protams, viņi mūs atcerējās, bet nu atkal jau neko pateikt nevarēja kaut ļoti gribēja
draudzēties. Bet pats interesantākais šajā visā ir tas, ka iespēja viņus satikt bija
1:1000’000’000, jo šī taču ir Ķīna, ne Bauska vai Lielvārde! Bet redz, ka tomēr var.
Nebūtu slikti, ja tā veiktos loterejās.
Bet labi, pēc 3h lidojuma bijām Nanningā. Un jau no pirmajiem mirkļiem skaids, ka
tā vairs nav nekāda Pekina. Nav arī galīgi lauki, bet tomēr province. Cilvēki uz mums
skatās krietni intensīvāk, jo šeit acīmredzot balto cilvēku nav daudz. Arī satiksme un
kopējā atmosfēra daudz eksotiskāka.
Nanningā gan nebijām plānojuši uzkavēties, jo jau šodien gribējām braukt tālāk uz
Hanoju, bet viss tomēr nebija tik vienkārši, jo izrādās, ka Vjetnamas vīzu uz robežas
nevar nokārtot, tādēļ arī vilciena biļeti neviens mums nepārdeva. Kaut kādā veidā
tikām skaidrībā, ka vīzu var nokārtot te pat Nanningā, kur ir Vjetnamas konsulāts.
Braucām uz konsulātu, bet nu diezgan loģiski, ka konsulāts šodien kā jau pie
svētdienas nestrādā. Jāgaida rītdiena. Tādēļ turpat blakus birojā sarunājām internetu
un pierezervējām viesnīcu.
Arī šeit neliela atkāpīte. Aizbraucām uz viesnīcas pusi un ejam meklēt viesnīcu. Te
pekšņi pie mums pienāk čalis un rāda viesnīcas rezervēšanas lapu, kur rakstīts mans
vārds. Izrādās šis ir izsūtīts ārā, lai mūs sagaida. Vienīgā nianse ir tāda, ka mēs jau
nevienam neteicām, ka uzreiz brauksim uz viesnīcu un tas čalis mūs būtu varējis
gaidīt visu dienu. Bet tā pie viņiem te ir. Welcome to China!
Viesnīca arī, protams, ir uz goda. Paši mēs viņu ilgi meklētu, bet pats foršākais, ka te
nav apkures, jo ziema te esot īsa un apkuri nevajagot. Neko darīt būs jāguļ ar drēbem
un cepuri, zem divām segām, jo lai arī nav mīnusu temperaturā, bet tomēr ir drēgns.
Tā kā kopumā sajūta ir tāda, ka ceļojums ir sācies. Jo šodien jau bija tā, ka no rīta vēl
nezinām, kur būsim vakarā un tādēļ ir jāsāk improvizēt. Galvenais vēsu prātu un viss
jau beigās būs kārtībā. Pēc ilgāka laika varbūt tas nogurdinās, bet šobrīd tas liekas
forši. Tad nu līdz nākamai reizei. No Nanningas vai no Hanojas to vēl nezinām.
No comments:
Post a Comment