No Luang Prabang, Laosā atlidojām uz Siem Reap, Kambodžā. Atkal jauna valsts un atkal tā patīkamā sajūta, ko rada neziņa par to, kas mūs te sagaidīs. Bet sagaida Kambodža mūs karsti – ārā ir 31 grāds. Un ar to jau vien pietiek, lai viss būtu kārtībā. Arī pirmie satiktie cilvēki ir draudzīgi un šķiet, ka pat jaukāki nekā Laosā. Iespējams, ka tas tūristu dēļ, jo to te ir daudz. Vienīgi lidostas valūtas maiņas punktā mūs piešmauca par 10 USD. Paši jau vainīgi – pirms tam nenoskaidrojām maiņas kursu.
Starp citu Siem Reap tulkojumā nozīmē „Siāmas sakāve”. Siāma ir senais Taizemes nosaukums, attiecīgi nosaukums pilsētai ir dots par godu khmeru (Kambodžas pamatiedzīvotāji) uzvarai pār siāmiešiem kādā vairākus gadsimtus senā karā. Tā teikt ar politkorektumu šeit neslimo.
Galvenais Siem Reap piesaistes objekts in Angkor Wat jeb Tempļu pilsēta, kas ir lielākais reliģiskais komplekss pasaulē un tas tiek saukts arī par 8 pasaules brīnumu. Angkoras templis attēlots arī Kambodžas karogā un arī pilsētā katras otrās (ja ne katras) viesnīcas, restorāna nosaukumā ir vārds Angkor.
Arī mūsu galvenais mērķis Kambodžā bija apskatīt Angkor Wat. Nolēmām, ka apskati dalīsim divās dienās – pirmajā vairāk skatīsim mazākos tempļus, bet otrajā dienā brauksim uz saullēktu (cik tūristiski!) un pēc tam skatīsim lielākos tempļus. Angkor Wat kompleksa platība ir tik liela, ka to nav iespējams izstaigāt, tādēļ jāirē tuk-tuks. To arī sarunājām par 15 USD dienā. Un aidā!
Pirmajā dienā sākām 8:00 no rīta un tā arī visu dienu līdz vēlai pēcpusdienai baudijām senatnes atmosfēru un ķērām mazākas un lielākas wow sajūtas. Sevišķi skaisti ir nelielāki un mazāk apčubināti tempļi, kas ir nedaudz apdrupuši, apauguši ar kokiem un, kur ir mazāk cilvēku. Atliek tikai apsēsties un paklausīties kā čivina putni un iedomāties, kā te kādreiz ir bijis un, cik daudz pūļu bija nepieciešams, lai šo visu dabūtu gatavu.
Jāteic, ka pastaigu vēl eksotiskāku padarīja 35 grādu karstums, tādēļ dienas beigās bijām diezgan pamatīgi saguruši un arī apsārtuši. Pa dienu izdzērām piecas 1,5l ūdens pudeles un trīs lielus kokosriekstus.
Nākamajā dienā cēlāmies 4:30, lai paspētu uz slaveno saullēktu pašā lielākajā templī – Angkor Wat. Nesaprotu, kur mums tāda apņemšanās, bet nu pasākumam PR, protams, izcils. Lieki teikt, ka nebijām vienīgie – sevišķi vienā pusē, kur skaitās pats labākais skats. Sajūta tāda kā gadatirgū, kur daudz japāņu un ķīniešu tūristu. Jā, japāņi un ķīnieši šeit ir viennozīmīgi lielākā tūristu daļa.
Rīts patrāpijās tāds viegli mākoņains, bet galu galā noķērām arī kādu smuko bildi.
Interesantākais pašā Angkor Wat bija pērtiķu uzbrukums japāņu tūristiem. Pērtiķi nabaga japāņiem atņēma pusdienu kastes. Apēda gan maizīti, gan jogurtu, gan zaptes burciņu izēda. Diezgan agresīvi dzīvnieki, bet nu tādi jau viņi kļuvuši cilvēku dēļ.
Pēc Angkor Wat aizbraucām vēl uz kādiem četriem tempļiem, bet nu ar to arī pietika, jo tomēr agrā celšanās lika par sevi manīt.
Tagad jau taisamies uz Bangkoku, lai nokārtotu Mjanmas vīzas un lidotu prom uz turieni. Runā, ka Mjanmā būs vēl karstāks – ap 40 grādiem. A kas?
View Mārtiņa un Indža Piedzīvojumi Āzijā in a larger map
No comments:
Post a Comment