Šīs dienas galvenais uzdevums bija dabūt Vjetnamas vīzu un tikt prom no Nanningas.
Tas arī izdevāsI Kaut gan vīzas noformēšana dienas laikā izmaksāja dārgi – 65 latus. Ja
gaidītu divas dienas, tad cena būtu aptuveni 45 lati, bet tad starpību mēs samaksātu
par viesnīcu un vēl ieķertos Nanningā, kas noteikti nav ceļojuma nozīmīgākais
pieturas punkts.
Vienīgi tā dīvaini šķita, ka internetā norādītās vīzas cenas ir 30-60 dollāri – mēs
samaksājām gandrīz divreiz vairāk. Bet ko tu pierādīsi konsulāta birokrātam?
Aizrausimies ar taisnības meklēšanu un vīzu nedabūsim vispār.
Tad jau vēl lielāka škrobe bija jaunai krievu ģimenītei – Koļai, Ļjusjai un viņu ~7 gadus
vecajai meitai. Starpvalstu vienošanās nosaka to, ka starp Krieviju un Vjetnamu vīzas
nav nepieciešamas, bet ej tu to visiem ieskaidro – ierēdnim konsulātā, vilciena biļešu
pārdevējai, kura biļetes bez vīzas nepārdod un kas zina ko vēl izdomās robežsargi.
Tādēļ krievi dabuja taisīt veselas trīs vīzas. Vispār tādi forši krievi izskatījās – paši no
Iževskas (netālu no Urāliem) ceļo jau ilgāk kā divus mēnešus. Bijuši Ķīnas ziemeļos,
izceļojuši pa Tibetu un tagad tāpat kā mēs brauc uz Vjetnamju. Forši arī tas, ka ceļo
ar savu meitu. Tā kā mammas nav ko satraukties – ja maza meitene var ceļot apkārt,
tad divi lieli teļi jau nu arī nepazudīs.
Vēl šodien nedaudz sanāca pastaigāt pa Nanningu. Izmetām loku pa tirgu, kur, šķiet,
var nopirkt jebko. Īpaši interesanti ir dažādas ēdamās lietas – sēnes, augļi, rīsi, gaļa
utt. Viss tas raibais smaržu, cilvēku, mašīnu, mopēdu kokteilis ir grūti aprakstāms.
Bet kā mēdz teikt – tā ir Āzija!
Labi, brauksim tālāk un tad jau skatīsim, ar ko mūs pārsteigs Hanoja.
No comments:
Post a Comment